Valsts probācijas dienesta likums
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts probācijas dienesta likums
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) brīvprātīgais probācijas darbinieks — persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;
2) izlīgums ar starpnieka palīdzību — pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;
3) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
4) probācija — kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
5) probācijas klients — nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; ar piespiedu darbu notiesāta persona; persona, kurai piemērots sabiedriskais darbs; persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts piespiedu darbs; persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir piekritusi iesaistīties izlīgumā; persona, kurai tiek sniegta postpenitenciārā palīdzība;
6) probācijas programma — pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā;
7) sociālās uzvedības korekcija — pasākumu kopums, kuru mērķis ir panākt probācijas klienta tiesisku uzvedību;
8) starpnieks — persona, kas ir īpaši apmācīta vadīt izlīgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.
Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:
1) sadarbības princips — probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus probācijas īstenošanā;
2) optimizācijas princips — probācijas darbu organizē tā, lai racionāli izmantotu probācijas funkcijas, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt šo funkciju izpildes kritērijus un kontrolēt šo funkciju izpildi;
3) sociālās integrācijas princips — veicot probācijas klienta uzraudzību un viņa sociālās uzvedības korekciju, nodrošina šā klienta integrāciju sabiedrībā.
(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.
(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības.
(3) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
Valsts probācijas dienesta personāls ir ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts kanceleju nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2008.)
Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:
1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;
2) nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;
3) organizēt kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi;
4) organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildi;
5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;
6) organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā;
7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;
8) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu).
(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
Probācijas klientam ir šādi pienākumi:
1) pildīt tiesas nolēmumā un prokurora lēmumā noteiktos pienākumus;
2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;
3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;
4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
Probācijas klientam ir tiesības:
1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma, prokurora lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību;
2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;
3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;
4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;
5) piedalīties probācijas programmās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
(Nodaļa 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.
(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(1) Valsts probācijas dienests īsteno probācijas programmas vai sadarbojas ar probācijas programmu īstenotājiem.
(2) Valsts probācijas dienests finansē probācijas programmas atbilstoši apropriācijai, kas piešķirta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.
(3) Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā līdzfinansē probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus uzraudzības ietvaros.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzrauga:
1) nosacīti notiesātās personas;
2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;
3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.
Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību.
(2) Lai nodrošinātu izlīgumu ar starpnieka palīdzību, Valsts probācijas dienests:
1) veic starpnieku apmācību;
2) informē procesa virzītāju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem;
3) īsteno izlīgumu;
4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma rezultātiem;
5) sniedz sabiedrībai informāciju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību.
(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas, prokurora vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.
(2) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par klientu.
(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.
(2) Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Ministru kabinets nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību.
(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:
1) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
2) piedalās notiesāto sociālās uzvedības korekcijā soda izciešanas laikā;
3) īsteno notiesātajiem paredzētās probācijas programmas.
(2) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:
1) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
2) veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesātajiem;
3) personām, kuras lūdz brīvības atņemšanas iestādes administratīvo komisiju izskatīt jautājumu par lietas iespējamo virzīšanu uz tiesu nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas.
(3) Valsts probācijas dienests sniedz brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai rakstveida vērtējumu par personas gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(1) Valsts probācijas dienests ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no probācijas klienta reģistrācijas dienas nosūta bāriņtiesai informāciju par probācijas klientu, kas atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā un ir notiesāts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais probācijas klients kriminālsodu izpildes likumā noteiktajā laikā neierodas reģistrēties Valsts probācijas dienestā, Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta informāciju bāriņtiesai atbilstoši probācijas klienta pēdējai deklarētajai dzīvesvietai.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto uzraudzības ilgumu, tiesas uzliktos pienākumus, kā arī deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.
(4) Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par probācijas klientu, kas atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā, ja šā klienta uzraudzības gaitā iegūtās ziņas rada pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību un probācijas klients dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto uzraudzības ilgumu, tiesas uzliktos pienākumus, informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu, un deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.
(6) Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas probācijas klients un iespējami apdraudētais bērns.
(7) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
(15.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)
(Nodaļas nosaukums 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes.
(2) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvo padomju sēdes un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:
1) Augstākās tiesas pārstāvis;
2) Ģenerālprokuratūras pārstāvis;
3) Tieslietu ministrijas pārstāvis;
4) Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;
5) Valsts probācijas dienesta pārvaldes pārstāvis;
6) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis;
7) Valsts policijas pārstāvis.
Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvā ir:
1) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras pārstāvis;
2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;
3) Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;
4) pašvaldības pārstāvis;
5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;
6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām.
(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:
1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;
2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst amatam noteiktajām prasībām.
(1) Par brīvprātīgo probācijas darbinieku var būt persona, kura:
1) ir izteikusi vēlēšanos piedalīties šajā likumā noteikto Valsts probācijas dienesta uzdevumu pildīšanā un saņēmusi Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstveida atzinumu, ka spēj pildīt kādu no šiem uzdevumiem;
2) ir rīcībspējīga un sasniegusi 18 gadu vecumu;
3) prot valsts valodu.
(2) Brīvprātīgais probācijas darbinieks drīkst būt starpnieks izlīgumā, ja:
1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes starpniecības procesa vadīšanā;
2) viņš nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā.
(4) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgo probācijas darbinieku slēdz līdzdarbības līgumu.
(5) Brīvprātīgā probācijas darbinieka pienākums ir ievērot ētikas principus un neizpaust informāciju, ko viņš ieguvis, pildot līdzdarbības līgumā noteiktos uzdevumus.
(6) Brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības un žetonus.
(2) Brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā probācijas darbinieka apliecību.
(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādas tiesības:
1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, to skaitā par dzēstajām sodāmībām;
2) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
3) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;
4) pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apmeklēt ieslodzījuma vietas;
5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;
6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēja vai izglītības iestādes pārstāvi;
7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;
8) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst.7.00 līdz 23.00;
9) fotografēt probācijas klientu;
10) vākt informāciju par probācijas klientu Valsts probācijas dienesta funkciju nodrošināšanai.
(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, veicot nosacīti notiesātu, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzību, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:
1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;
2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;
3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja pienākumu minētajā laikā atrasties dzīvesvietā probācijas klientam uzlikusi tiesa;
4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem.
(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.
(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šā panta otrās daļas 4.punktā minētās tiesības.
(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādi pienākumi:
1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;
2) nodrošināt par probācijas klientu saņemtās informācijas konfidencialitāti;
3) veikt probācijas klientu uzskaiti;
4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;
5) atbilstoši savai kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību;
6) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 18.decembrī.
