Būtiski uzlabojusies tiesībsargājošo iestāžu sadarbība atkārtotu dzimumnoziegumu un vardarbīgu noziegumu mazināšanā

Kopš 2015.gada, kad Valsts probācijas dienesta (VPD), Valsts policijas (VP) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītāji parakstīja starpresoru vienošanos, kas paredzēja izveidot sadarbības ietvaru, lai nodrošinātu efektīvāku starpinstitūciju sadarbību noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību un tikumību novēršanā, kā arī par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību un tikumību izdarīšanas novēršanai (STIS) visā Latvijā ir apritējuši divi gadi. Šī gada 1.martā notika ikgadējā STIS vadības sanāksme, kurā VPD, VP un IeVP vadība izvērtēja sasniegto 2017.gadā un sadarbības modeļa īstenošanas laikā kopumā, kā arī iezīmēja jomas, kurās būtu svarīgi attīstīt starpinstitūciju sadarbību.

Starpinstitūciju sadarbības modeļa praksi Latvija ir aizguvusi no Lielbritānijas, kur šāda sadarbība tiek īstenota uzraugot notiesātos par īpaši smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un ir svarīgs tiesībsargājošo iestāžu ikdienas darba instruments, kas palīdz efektīvi nodrošināt sabiedrības drošību. VPD, VP un IeVP starpresoru vienošanās paredz, ka vairāku institūciju veiktie pasākumi noziedznieka potenciālo risku pārvaldīšanā tiek realizēti precīzi, savlaicīgi un efektīvi.

Kopš 2015.gada 23.novembra, kad tika uzsākta STIS modeļa īstenošana Latvijā kopumā līdz 2017.gada 31.decembrim tikušas sasauktas 637 starpinstitūciju sanāksmes (2016.g. – 223, 2017.g. – 414). Salīdzinot ar pirmo gadu, kad tika uzsākts īstenot STIS, otrajā gadā organizēto sanāksmju skaits ir divkāršojies. STIS vadības sanāksmes laikā iestāžu vadītāji apstiprināja, ka 2017.gada STIS skaita pieaugums ir likumsakarīgs, jo profesionāļu pieredze rīkojot STIS apliecina, ka tas ir ļoti efektīvs instruments, kas nodrošina visu iesaistīto iestāžu nepastarpinātu un ātru informācijas apmaiņu, kas skar katru atsevišķo STIS gadījumu, tādejādi kalpojot atkārtotu noziegumu izdarīšanas samazināšanai. 2017.gada darbības rezultāti parāda, ka STIS kļuvušas par efektīvu instrumentu darbā ne tikai ar dzimumnoziedzniekiem (sanāksmes organizētas 75% gadījumu), bet arī ar personām, kas notiesātas par citiem vardarbīgiem likumpārkāpumiem (25% gadījumu).

Izvērtējot iespējas uzlabot STIS, nākotnē plānots piesaistīt plašāku speciālistu loku (pedagogi, psihologi, psihiatri, narkologi u.c.), kas sniegs iespēju efektīvāk strādāt ar notiesāto problēmjautājumiem un pievērst vairāk uzmanību cietušā interešu realizēšanai. Ņemot vērā, ka STIS tiek organizētas visā Latvijas teritorijā, kā viens no mērķiem tika izvirzīts iespējami plašāka videokonferenču risinājumu izmantošana sanāksmju norisei, tādejādi ļaujot ietaupīt sanāksmes organizēšanai nepieciešamo laiku un resursus, gan vienlaicīgi nodrošinot vēl operatīvāku informācijas apmaiņu starp STIS iesaistītajām iestādēm un speciālistiem.

Kā notiek starpinstitūciju sanāksmes?

Gan VPD, gan VP, gan IeVP ir iespēja un pienākums sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, tajā pēc nepieciešamības pieaicinot arī citus pārstāvjus, kuri ar savu darbu, zināšanām var iesaistīties situācijās, kad ir izdarīts vardarbīgs noziegums, un ir nepieciešams strādāt gan ar nozieguma izdarītāju, gan rūpēties par cietušo interesēm. Sanāksmes ietvaros tiek vispusīgi izpētīta situācija kāda tā ir bijusi pirms noziedzīgā nodarījuma, nozieguma gaita, noskaidrotas problēmas, kuras nepieciešams risināt darbā ar noziegumu izdarījušo personu un cietušajiem. Līdzdarbojoties, visas iesaistītās iestādes izlemj par saskaņotu turpmāko rīcību, informācijas apmaiņu, sagatavo rīcības plānu darbam ar likumpārkāpēju un cietušā problēmu risināšanai. Ja agrāk vardarbīgos noziegumos tiesībsargājošās iestādes uzmanību vairāk koncentrēja uz vainīgo personu, tad tagad, izskatot šādus gadījumus starpinstitūciju sanāksmē, uzmanības fokusā ir arī cietušo intereses un potenciālo upuru aizsardzība. Ja noteiktā laika periodā sanāksmē identificētās problēmas nav izdevies atrisināt pietiekami efektīvi, sanāksmes tiek sasauktas atkārtoti un meklēti citi risinājumi.

"Lai sniegtu ieskatu tajā kā darbojas starpinstitūciju sanāksme, atskatīsimies uz situāciju, kas pērn tika risināta, sasaucot starpinstitūciju sanāksmi. Pēteris (vārds mainīts) tika notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu uz 12 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem. Pēteris bija izdarījis dzimumnoziegumu ģimenē, ilgstoši bija vardarbīgs pret bērniem un sievu. Pat pēc notiesāšanas, Pēteris vainu izdarītajā neatzina, vēl jo vairāk, izteica draudus atriebties radiniekiem par to, ka ir nokļuvis ieslodzījumā. Tuvojoties brīvības atņemšanas soda beigām draudīgā situācija nebija uzlabojusies. Ņemot vērā, ka Pēteris arī agrāk bija sodīts par vardarbīgiem noziegumiem, speciālistiem ieslodzījuma vietā notikušajā starpinstitūciju sanāksmē bažas par iespējamu jaunu vardarbīgu noziegumu bija pamatotas. Ģimene ar Pēteri, saprotamu iemeslu dēļ, vairs nevēlējas būt kopā, bet tas savukārt Pētera situācijā radīja virkni problēmu pēc atbrīvošanās no cietuma, piemēram, dzīves vietas neesamība, vēlama atbalsta trūkums, un tam visam vēl papildus Pētera dusmas, vēlme atriebties. Pirmajā no vairākām notikušajām starpinstitūciju sanāksmēm pārstāvji no pašvaldības, kurā Pēterim vajadzēja atgriezties, uzzinot iespējamos apdraudējumus, riskus, sākotnēji nevēlējās sniegt atbalstu vai kā citādi palīdzēt Pēterim. Tomēr, kopīgi diskutējot visiem sanāksmes dalībniekiem, kļuva skaidrs, ka, kļūstot izstumtam, Pētera dusmas un iespējamās vardarbības risks tikai palielinātos. Lai visatbilstošāk nodrošinātu Pētera reintegrāciju sabiedrībā, risinājums tika rasts institūciju savstarpēji saskaņotā, detalizēti izstrādātā rīcības plānā. Tajā tika paredzēts pratktiski viss iespējamais, piemēram, lai pēc atbrīvošanās Pēteris neatsāktu lietot alkoholu un nokļūtu viņam ierādītajā dzīves vietā, pašvaldības policija viņu no ieslodzījuma nogādāja dzīves vietā. Tas notika svētdienā, taču neskatoties uz to, Pēteri pašvaldībā sagaidīja, ierādīja dzīves vietu, nodrošināja pārtikas paku. Arī visi turpmākie gan atbalsta, gan kontroles pasākumi bija pārdomāti un saskaņoti starpinstitūciju līmenī. Šobrīd, gadu vēlāk Pēteris ir novērtējis viņam sniegto atbalstu, nepārkāpj stingro policijas kontroli, ir atradis darbu, un ir mazinājušās viņa dusmas, vēlme atriebties, kaut arī sākotnēji šķita, ka noziegums ir nenovēršams. Ja paskatāmies uz šo gadījumu plašāk, jāsecina, ka šis nav viena cilvēka labi padarīts darbs. Tā ir daudzu iestāžu speciālistu un sabiedrības atbildīga un saskaņota reakcija uz iespējamu apdraudējumu. Šajā gadījumā – instruments, kas palīdzēja gūt risinājumus, bija starpinstitūciju sadarbības sanāksmes. " Jānis Zārdiņš, VPD starpinstitūciju sanāksmju koordinators